-
1 to bind over
uzlikt par pienākumu -
2 to lay under an obligation
uzlikt par pienākumu -
3 вменить в обязанность
-
4 возложить обязанность, обязать
vlaw. uzlikt par pienākumu -
5 bind
past tense, past participle - bound; verb1) (to tie up: The doctor bound up the patient's leg with a bandage; The robbers bound up the bank manager with rope.) []siet; apsiet; piesiet2) (to fasten together and put a cover on the pages of (a book): Bind this book in leather.) iesiet (grāmatu)•- binding- - bound* * *siet; sasiet; iesiet; sacietēt; uzlikt par pienākumu, uzdot -
6 bound
past tense, past participle; = bind* * *robeža; lēciens; atlēciens; ierobežojums; spēcīgi sirdspuksti; ierobežot; lēkšot, lēkt; siet; sasiet; atlēkt; iesiet; atlēkt ar rikošetu; sacietēt; uzlikt par pienākumu, uzdot; gatavs braucienam, kas dodas; saistīts -
7 obligate
uzdot, uzlikt par pienākumu -
8 вменять в обязанность
vgener. (кому-л.) uzlikt kādam par pienākumu -
9 обязать
vgener. uzlikt kādam par pienākumu (кого-л.) -
10 обязывать
vgener. uzlikt kādam par pienākumu (кого-л.)